Vēršoties pie kriminālprocesa virzītāja (policista, tiesneša, prokurora) juridisko palīdzību kriminālprocesā var saņemt persona, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā un persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Vairāk: Juridiskā palīdzība kriminālprocesā
Vēršoties administrācijā juridisko palīdzību civiltiesisko strīdu risināšanai, noteikta veida administratīvajās lietās un Satversmes tiesas procesā var saņemt persona*, kura:
- ir ieguvusi trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu (apliecina Sociālā dienesta izsniegta izziņa, lai to saņemtu, jāvēršas Sociālajā dienestā pēc savas dzīvesvietas);
- pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ, piemēram, vardarbības gadījumā);
- atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (apliecina iestādes vadītāja izsniegta izziņa).
Daļējo valsts nodrošināto juridisko palīdzību noteikta veida advokātu civilprocesa lietās (kas piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 000 euro, par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu) var saņemt personas:
- kuras ienākumu līmenis nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu;
- īpašuma stāvoklis atbilstošs juridiskās palīdzības saņemšanai.
Trauksmes cēlējs valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt, nevērtējot tā mantisko stāvokli.
* Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, bezvalstnieks, Eiropas Savienības pilsonis, kas nav Latvijas pilsonis, bet tiesiski uzturas Latvijas Republikā un ārzemnieks (tai skaitā bēglis un persona, kurai ir piešķirts alternatīvais statuss Latvijas Republikā), kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, ja viņš tiesiski uzturas Latvijas Republikā un ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
