2005.gada 1.jūnijā stājās spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas noteic, ka juridiskā palīdzība ir viens no konstitucionālajiem tiesas pieejamības elementiem un vērtībām, šis valsts garantētais pakalpojums vērsts uz tiesiski vismazāk aizsargāto un sociāli jūtīgāko sabiedrības daļu, proti, personām, kuras ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu, kuras atrodas valsts vai pašvaldības apgādībā, kā arī personām, kuras pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību.
Pakalpojuma tiesiskuma un efektivitātes latiņa ir uzstādīta, tomēr arvien aktuālāk kļūst jautājums par sabiedrības vajadzībās balstīta atbalsta nodrošināšanu. Kā pierāda pētījumi1, tad juridiskais atbalsts ir nepieciešams plašākam personu lokam (ne tikai tām personām, kas to var saņemt šobrīd), līdz ar to Juridiskās palīdzības administrācija identificē primāri attīstāmos virzienus: paplašināt daļējās juridiskās palīdzības sistēmu (personām veicot līdzmaksājumu), kā arī ieviest sākotnējo ārpustiesas (agrīno) juridisko palīdzību, tādējādi sniedzot valsts nodrošināto juridisko palīdzību arī tām personu grupām, kuras ir identificējamas kā pakļautas lielākam riskam nespēt efektīvi aizsargāt un aizstāvēt savas tiesības.
Priekšlikumi ir saistīti ar papildu valsts budžeta līdzekļu piesaistes nepieciešamību, līdz ar to nepieciešamas diskusijas ekspertu vidū par priekšlikumu īstenošanu un iespējamiem soļiem.
1 https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/izstradats-petijums-pieeja-tiesiskumam-latvija;